Svarīgākais pasākums, kopjot ogu un augļu koku kultūras, ir apgriešana. Tās mērķis ir pareizi izveidot krūmu vai koka pamatu, kas nepieciešams labas gaisa cirkulācijas un optimāla apgaismojuma nodrošināšanai
Kā arī problēmu novēršanai, kas galu galā ļauj iegūt augstas ražas. Jo apgriešana ir augu augšanas un ražošanas regulētājs. Tā ir viens no sarežģītākajiem agrotehnikas procesiem, un tajā jāņem vērā dažādi faktori: klimata apstākļi, auga vecums, šķirne, augšanas īpatnības u.c.
Pirms apgriešanas sākšanas ir jāsagatavo instrumenti – tie kārtīgi jāuzasina, lai darba laikā nerastos plīsumi vai sadriskājumi, kas var kļūt par ieejas vārtiem kādai kaitei. Pastāv dažādi apgriešanas veidi, kurus veic pavasarī vai rudenī.
Apgriešana rudenī
Vienkāršākais apgriešanas veids ir sanitārā apgriešana. Tās uzdevums ir noņemt no auga visu lieko – sausos, nolauztos, bojātos vai vājos zarus, kurus izgriež vispirms. Veicot apgriešanu, visiem griezumiem jābūt pareiziem – zarus izgriež “uz gredzena”, neatstājot celmiņus.
Pēc visu vājo un bojāto zaru izņemšanas pāriet pie nākamā posma – koka vainagu sabiezinošo zaru izņemšanas, t.i., to, kas aug vainaga iekšpusē, kā arī tā saukto “vilku” dzinumu – garu viengadīgu pieaugumu, kas aug vertikāli uz daudzgadīgās koksnes. Šie dzinumi arī jāizgriež “uz gredzena”. Dažkārt spēcīgu pieaugumu var atstāt, lai aizstātu izgriezto bojāto zaru, taču šādā gadījumā tam jāpievērš pareizs augšanas virziens – apmēram 60 grādu leņķī – un dzinums nedaudz jāsaīsina, lai nākotnē tas sazarotos.
Nedrīkst uzreiz izgriezt pārāk daudz resnu zaru – to vajadzētu darīt pakāpeniski vairāku gadu laikā, lai augs nejustu.
Lielus un smagus zarus apgriež pakāpeniski. Vispirms zaru jāiegriež pēc iespējas dziļāk no apakšas, apmēram 20–30 cm attālumā no stumbra, pēc tam jāveic otrais grieziens no augšas. Ja pēc šāda griezuma paliek celmiņš, tas arī jānoņem, izgriežot pa viduslīniju.
Ja koks labi ražo, var aprobežoties tikai ar sanitāro apgriešanu un ļaut tam augt brīvi, taču šādā gadījumā vainags kļūs ļoti plats un augsts, kas ne vienmēr ir piemēroti visiem dārziem. Lai vainags būtu zemāks un kompaktāks, jaunajiem kokiem, kas vēl nav sākuši ražot, jāveic veidojošā apgriešana.
Ja jaunam kokam ir šaurs vainags, t.i., zari aug asā leņķī pret stumbru, tiem jādod horizontālāks virziens, tādējādi paātrinot ražošanas sākumu un novēršot zaru lūšanu nākotnē, kad tie būs noslogoti ar ražu. Šādus zarus saīsina virs pumpura, kas atrodas uz āru.
Savukārt, ja vainags ir pārāk izplests, t.i., zari aug lielā leņķī pret stumbru, tos saīsina virs pumpura, kas vērsts vainaga iekšpusē. Tādā pašā veidā zarus apgriež “uz pāreju”, neatstājot celmiņus. Viengadīgo pieaugumu saīsināšana jāveic nevis virs jebkura, bet tikai virs labi attīstīta pumpura. Grieziens jāveic tā, lai tas atrastos aptuveni 2 mm virs pumpura un būtu vērsts pretējā virzienā no tā, apmēram 45° leņķī.
Skarbā, mazsniegotā ziemā koks var apsalt līdz sniega līmenim. Šādu koku var glābt, veicot atjaunojošo apgriešanu, t.i., “uz celma”. Kad parādās jauni dzinumi, sāk vainaga veidošanu tāpat kā jaunam kokam.
Lasi vēl: Kāpēc vilkiem nepatīk suņi — un kad tie uzbrūk pat tad, ja nav izsalkuši
Visi griezumi, kuru diametrs pārsniedz 1 cm, pēc apgriešanas rūpīgi jānolīdzina un jāpārklāj ar dārza ziedi vai speciālu dārza krāsu.
Svarīgi atcerēties, ka apgriešana, īpaši veidojošā, ir atkārtots process, to nedrīkst veikt nejauši vai laiku pa laikam. Tai jābūt ikgadējai un mērķtiecīgai. Tikai tad var sasniegt vēlamo rezultātu no šī sarežģītā, darbietilpīgā, bet ļoti aizraujošā darba.
